Home Blogs

Drošība uzņēmuma teritorijā nav tikai apsardzes, videonovērošanas vai instrukciju jautājums. Patiesībā lielu daļu no kopējā drošības līmeņa nosaka tas, ko darbinieki un vadītāji dara ikdienā. Tieši paradumi — atkārtotas, apzinātas un atbildīgas darbības — palīdz laikus pamanīt riskus, novērst bīstamas situācijas un radīt vidi, kur cilvēki jūtas droši.

Daudzos uzņēmumos drošības incidenti nenotiek tāpēc, ka nav noteikumu. Tie notiek tāpēc, ka noteikumi netiek ievēroti konsekventi. Reizēm pietiek ar vienu neuzmanīgi atstātu priekšmetu gaitenī, nepamanītu izlijušu šķidrumu vai neatļautu transportlīdzekļa kustību, lai rastos nopietns negadījums. Tieši tāpēc drošības kultūra uzņēmuma teritorijā ir jāveido ar konkrētiem, vienkāršiem un ikdienā īstenojamiem paradumiem.

Šajā rakstā apskatīsim 10 paradumus, kas palīdz samazināt drošības riskus uzņēmuma teritorijā, uzlabot darba organizāciju un stiprināt darbinieku atbildību. Šie ieteikumi ir noderīgi gan ražošanas uzņēmumiem, gan noliktavām, loģistikas centriem, biroju kompleksiem un citām uzņēmumu teritorijām, kur ikdienā pārvietojas darbinieki, klienti, piegādātāji vai sadarbības partneri.

1. Ik dienu uzturēt kārtību un tīrību teritorijā

Viens no svarīgākajiem drošības principiem ir vienkāršs: sakārtota vide ir drošāka vide. Nekārtība uzņēmuma teritorijā palielina paklupšanas, sadursmju, ugunsgrēka un citu incidentu risku. Turklāt nesakārtota vide rada iespaidu, ka drošības jautājumi nav prioritāte.

Kārtība nozīmē ne tikai to, ka atkritumi tiek savākti. Tā ietver arī:

• brīvas pārvietošanās ejas;
• skaidri marķētas zonas;
• pareizi novietotus instrumentus un materiālus;
• savlaicīgi notīrītas slapjas vai apledojušas virsmas;
• sakārtotas noliktavas un āra teritorijas.

Piemēram, ja uzņēmuma pagalmā paletes, kabeļi vai iepakojuma materiāli tiek atstāti pārvietošanās ceļā, tas rada tūlītēju risku gan gājējiem, gan transporta kustībai. Savukārt regulāra teritorijas uzkopšana palīdz šos riskus pamanīt un novērst vēl pirms noticis negadījums.

2. Ziņot par bīstamām situācijām uzreiz, nevis vēlāk

Viens no vērtīgākajiem drošības paradumiem ir savlaicīga ziņošana. Darbiniekiem nevajadzētu klusēt, ja viņi pamana bojātu grīdas segumu, nedarbojošos apgaismojumu, vaļēju vārtu mehānismu, noplūdi vai citu apdraudējumu. Jo ātrāk informācija nonāk pie atbildīgajām personām, jo ātrāk problēmu var novērst. Neliels risks, kas šodien šķiet mazsvarīgs, rīt var kļūt par reālu negadījumu.

Lai šis paradums nostiprinātos, uzņēmumā jābūt:

• vienkāršai ziņošanas kārtībai;
• skaidram atbildīgajam kontaktam;
• atbalstošai vadības attieksmei;
• pārliecībai, ka par ziņošanu cilvēkus nekritizēs.

Drošības risku mazināšana sākas ar pamanīšanu. Tāpēc uzņēmumiem ir vērts veidot vidi, kur ziņošana par bīstamām situācijām ir norma, nevis izņēmums. Vai arī sadarboties ar fiziskiem apsargiem, kas uzrauga teritoriju.

3. Ievērot noteiktos pārvietošanās maršrutus

Uzņēmuma teritorijā bieži vien vienlaikus pārvietojas gājēji, automašīnas, iekrāvēji un cita tehnika. Ja netiek ievēroti noteiktie maršruti, rodas liels sadursmju un traumu risks. Šis ir īpaši būtiski noliktavās, rūpnieciskās teritorijās un loģistikas centros.

Drošs paradums ir pārvietoties tikai pa tam paredzētajiem ceļiem un neizvēlēties “īsāko ceļu”, ja tas šķērso bīstamu zonu. Tas attiecas arī uz apmeklētājiem, piegādātājiem un ārpakalpojumu darbiniekiem.

Lai šis paradums darbotos, uzņēmuma teritorijā jābūt:

• skaidri redzamam marķējumam;
• norādēm un brīdinājuma zīmēm;
• atdalītām gājēju un transporta kustības zonām;
• regulārai kontrolei, vai noteikumi tiek ievēroti.

Tur, kur kustības organizācija ir pārskatāma un saprotama, drošības risku ir mazāk. Tas ir viens no vispraktiskākajiem veidiem, kā samazināt drošības riskus uzņēmuma teritorijā.

4. Lietot individuālos aizsardzības līdzekļus bez atgādinājuma

Ķivere, atstarojošā veste, aizsargapavi, cimdi, dzirdes aizsargi vai aizsargbrilles nav formalitāte. Tie ir reāli aizsardzības līdzekļi, kas var novērst smagas traumas. Profesionālā vidē svarīgi, lai šo līdzekļu lietošana kļūtu par automātisku paradumu, nevis par darbību, ko darbinieks veic tikai pēc aizrādījuma.

Uzņēmums var veicināt šo paradumu, nodrošinot:

• kvalitatīvus un ērtus aizsardzības līdzekļus;
• skaidras prasības dažādām zonām;
• regulārus atgādinājumus un apmācības;
• vadītāju personīgo piemēru.

Drošības kultūra sākas brīdī, kad aizsarglīdzekļu lietošana ir pašsaprotama visiem, nevis tikai tiem, kurus kāds vēro.

5. Veikt regulāras teritorijas pārbaudes

Drošības pārbaudes nedrīkst notikt tikai pēc incidenta. Efektīvs paradums ir regulāri pārskatīt teritoriju, lai identificētu riskus vēl pirms tie izraisa sekas. Tas attiecas gan uz iekšpagalmiem, gan autostāvvietām, noliktavām, piekļuves punktiem, apgaismojumu un tehnisko aprīkojumu.

Šādas pārbaudes var būt:

1. ikdienas vizuālās apskates;
2. nedēļas drošības apgaitas;
3. mēneša kontrolsaraksti;
4. sezonālie riska novērtējumi.

Regulāras pārbaudes palīdz ne tikai pamanīt problēmas, bet arī pierāda, ka drošība uzņēmumā tiek uztverta nopietni.

6. Ierobežot nepiederošu personu piekļuvi

Drošības riskus uzņēmuma teritorijā rada ne tikai nelaimes gadījumi, bet arī neatļauta piekļuve. Nepiederošas personas var apdraudēt darbinieku drošību, uzņēmuma īpašumu, informācijas aizsardzību un darbības nepārtrauktību. Tāpēc svarīgs paradums ir konsekventi ievērot piekļuves kontroles noteikumus.

Tas nozīmē:

• neielaist teritorijā nepazīstamas personas bez reģistrācijas;
• nepaturēt atvērtas durvis vai vārtus “ērtības dēļ”;
• pārbaudīt apmeklētāju identitāti, ja tas paredzēts kārtībā;
• izmantot caurlaides un viesu pavadīšanu;
• ziņot par aizdomīgām situācijām.

Dažkārt vislielākais apdraudējums rodas nevis no ārēja uzbrukuma, bet no vienkāršas paviršības. Atstātas vaļā durvis, neuzraudzīti vārti vai neidentificēti apmeklētāji var radīt nopietnas sekas. Tāpēc piekļuves kontrole nav tikai apsardzes funkcija — tā ir kopīga atbildība.

7. Ievērot drošu transporta un tehnikas lietošanu

Ja uzņēmuma teritorijā pārvietojas transportlīdzekļi, iekrāvēji, traktortehnika vai cita mobilā tehnika, drošības prasību ievērošana kļūst īpaši būtiska. Viens no svarīgākajiem paradumiem ir ne tikai zināt noteikumus, bet arī tos konsekventi ievērot katru dienu.

Tas ietver:

• atļautā braukšanas ātruma ievērošanu;
• drošu manevrēšanu;
• uzmanību krustpunktos un aklajās zonās;
• tehnikas pārbaudi pirms lietošanas;
• aizliegumu lietot telefonu braukšanas laikā;
• drošas distances ievērošanu.

Vadītājiem un operatoriem jāapzinās, ka pat neliela neuzmanība uzņēmuma teritorijā var beigties ar nopietnu negadījumu. Jo īpaši vietās, kur vienlaikus notiek iekraušana, izkraušana un cilvēku pārvietošanās.

Labs paradums ir arī vienmēr pārliecināties, ka redzamība ir pietiekama un manevri notiek tikai drošos apstākļos. Šāda pieeja būtiski palīdz samazināt drošības riskus uzņēmuma teritorijā.

8. Piedalīties drošības apmācībās un atkārtot zināšanas

Drošības apmācība nav vienreizējs pasākums, ko “iziet” darba uzsākšanas dienā. Lai drošības kultūra tiešām darbotos, zināšanas ir regulāri jāatjauno. Noteikumi mainās, riski attīstās, un arī cilvēku uzmanība ar laiku samazinās.

Tāpēc labs paradums ir:

• nopietni uztvert ievadapmācības;
• aktīvi iesaistīties periodiskās drošības instruktāžās;
• uzdot jautājumus neskaidrās situācijās;
• pārrunāt reālus incidentus un mācības no tiem.

Apmācības kļūst īpaši vērtīgas tad, ja tās ir praktiskas, saistītas ar uzņēmuma reālo vidi un neaprobežojas tikai ar dokumentu parakstīšanu. Darbiniekiem ir jāsaprot, kāpēc prasības ir svarīgas, nevis tikai jāzina, ka tās eksistē.

Noderīgu informāciju par darba vides drošību un riska pārvaldību iespējams atrast arī Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras mājaslapā. Savukārt Latvijā aktuālus resursus piedāvā arī Valsts darba inspekcija.

9. Nekavējoties reaģēt uz bojājumiem un tehniskiem trūkumiem

Plaisa segumā, bojāts žogs, nedegoša lampa, slikti aizvērušies vārti vai nestabilas kāpnes — tās nav “sīkas nepilnības”. Tās ir situācijas, kas var pārvērsties par nopietniem drošības incidentiem. Tāpēc viens no būtiskākajiem paradumiem ir neignorēt tehniskos defektus.

Praktiski tas nozīmē:

• nekavējoties piefiksēt bojājumu;
• informēt atbildīgo personu;
• nepieciešamības gadījumā norobežot bīstamo zonu;
• neatlikt remontu bez pamata.

Jo ilgāk problēma tiek atstāta bez risinājuma, jo lielāka iespēja, ka notiks nelaimes gadījums. Profesionāli uzņēmumi parasti negaida, kamēr “kļūs pavisam slikti”. Tie rīkojas preventīvi.

Tieši preventīva pieeja ir viens no galvenajiem drošības pārvaldības pamatprincipiem. Tā samazina gan risku cilvēkiem, gan finansiālos zaudējumus uzņēmumam.

10. Veidot personīgu atbildību par kopējo drošību

Visbeidzot, pats svarīgākais paradums ir attieksme. Drošība uzņēmuma teritorijā nevar būt tikai darba aizsardzības speciālista, apsarga vai vadītāja uzdevums. Tā kļūst efektīva tikai tad, kad katrs darbinieks jūtas atbildīgs par sevi, kolēģiem un kopējo vidi.

Tas nozīmē:

• neignorēt pārkāpumus;
• aizrādīt kolēģim, ja situācija ir bīstama;
• nepakļaut riskam sevi un citus steigas dēļ;
• ievērot noteikumus arī tad, kad neviens neskatās;
• uztvert drošību kā profesionālas rīcības daļu.

Šādu kultūru nevar ieviest vienā dienā. Tā veidojas pakāpeniski — ar piemēru, ar komunikāciju, ar konsekvenci. Taču uzņēmumi, kas to panāk, iegūst daudz vairāk nekā tikai drošāku teritoriju. Tie iegūst uzticamāku komandu, labāku darba vidi un mazākus darbības traucējumus.

Kāpēc šie paradumi ir tik svarīgi?

Drošības riski uzņēmuma teritorijā ietekmē ne tikai darbinieku veselību. Tie var radīt arī:

• darba pārtraukumus;
• mantiskos zaudējumus;
• reputācijas riskus;
• juridiskas sekas;
• papildu izmaksas remontiem, apdrošināšanai un kompensācijām.

No otras puses, droša vide rada uzticību. Darbinieki jūtas novērtēti, klienti un partneri redz profesionālu pieeju, bet vadība var strādāt ar mazāku incidentu un krīžu slogu.

Tāpēc ikdienas paradumi nav sīkums. Tie ir viens no svarīgākajiem instrumentiem, kā ilgtermiņā uzlabot darba vidi un samazināt riskus.

Biežāk uzdotie jautājumi

Kāpēc drošības paradumi ir svarīgāki par vienreizējiem pasākumiem?

Tāpēc, ka drošību nosaka ikdienas rīcība. Vienreizēja apmācība vai audits ir noderīgs, bet tieši regulāri paradumi nosaka, kas notiek reālajā darba vidē katru dienu.

Kā ieviest labākus drošības paradumus uzņēmuma teritorijā?

Jāsāk ar skaidriem noteikumiem, regulārām apmācībām, vadības piemēru un vienkāršu ziņošanas sistēmu. Svarīgi arī slavēt pareizu rīcību, ne tikai kritizēt kļūdas.

Vai šie paradumi attiecas tikai uz ražošanas uzņēmumiem?

Nē. Tie ir aktuāli arī biroju ēkām, noliktavām, tirdzniecības teritorijām, loģistikas centriem un citiem uzņēmumiem, kur ir fiziska darba vide un cilvēku kustība.

Ko darīt, ja darbinieki drošības prasības neievēro?

Jānoskaidro iemesls. Reizēm problēma ir nepietiekama izpratne, reizēm neērti aizsardzības līdzekļi, bet citreiz — vāja kontrole. Efektīvākais risinājums parasti ir skaidru prasību, apmācību un konsekventas uzraudzības kombinācija.

Cik bieži jāpārbauda uzņēmuma teritorija?

Tas atkarīgs no uzņēmuma darbības specifikas, taču vizuālai kontrolei jābūt regulārai. Augstāka riska vidēs pārbaudes var būt nepieciešamas katru dienu.

Noslēgumā

Droša uzņēmuma teritorija neveidojas nejauši. Tā rodas tur, kur cilvēki katru dienu pieņem pareizus lēmumus, ievēro noteikumus un nepaliek vienaldzīgi pret riskiem. Tieši šie 10 paradumi palīdz veidot vidi, kur mazāk negadījumu, vairāk kārtības un lielāka atbildība.

Lai arī drošības sistēmas, tehnoloģijas un procedūras ir svarīgas, patiesās pārmaiņas sākas cilvēku uzvedībā. Kad kārtība, uzmanība, ziņošana un atbildība kļūst par normu, uzņēmums iegūst daudz stabilāku un drošāku darba vidi.

Tāpēc ir vērts sev uzdot vienkāršu jautājumu: vai mūsu uzņēmuma ikdienas paradumi tiešām palīdz samazināt drošības riskus uzņēmuma teritorijā? Ja atbilde nav pārliecinoša, tad tieši tagad ir īstais brīdis sākt uzlabojumus.

Ja vēlies uzzināt vairāk par sava īpašuma drošību sazinies ar Feratum Life:

Sazinies ar mums:

mob.t - +371 27788250

e-pasts - feratum.life@inbox.lv , info@feratum.life